Desmit vietas un neviena vairāk
Grupa ir tik maza, ka trešajā dienā visi zina, kurš kafiju dzer bez cukura un kurš no rītiem iet lēnāk. Neviens nepazūd pūlī un neviens nav numurs sarakstā. Kopīgs galds joprojām ir viens galds, nevis trīs.
Andalūzija, Dienvidspānija
Tikai 10 vietas
Desmit cilvēki, kalnu takas un ciemati, kuros neapstājas autobusi
{{ILGUMS}} gājienu ceļojums pa Andalūzijas kalniem un baltajiem ciematiem kopā ar Ingu, kura šeit dzīvo. {{DATUMI}}. Latviski no pirmās līdz pēdējai dienai.
Video ielādējas tikai tad, kad nospied atskaņot. Līdz tam YouTube nesaņem nekādus datus.
Nedēļa, kurā svarīgākais notiek kājām
Lielākajai daļai Andalūzija ir Sevilja, Granada un pludmale. Man tā ir kas cits — akmens takas starp olīvkokiem, ciemati, kur no rīta skaļākā skaņa ir suņa rejas otrpus ielejai, un galds, pie kura ēdienu nes cilvēks, kas tevi jau pazīst vārdā. Tieši šo Andalūziju es gribu parādīt.
Mēs ejam pa vecajiem ganu un kontrabandistu ceļiem, naktis pavadām vienā vietā kalnos, no rītiem izejam pēc kārtīgām brokastīm un vakaros atgriežamies nosvīduši, ar putekļiem uz apaviem un labu apetīti. Tas nav sporta pārbaudījums un nav arī ekskursija ar pieturām pie skatu punktiem. Tas ir mierīgs, kārtīgi noorganizēts ceļojums cilvēkiem, kuriem patīk iet un patīk saruna vakariņu galdā.
Kāpēc tieši šis ceļojums
Takas, nevis autobusa logs
Katru dienu ejam kājām. Ne maratonu, bet pietiekami, lai ciemata torni vispirms ieraudzītu no kalna pretī un tikai pēc stundas nonāktu tā laukumā. Ceļā ir ēna, ūdens un pauzes tik daudz, cik vajag.
Baltie ciemati bez ekskursiju grupām
Pueblos blancos ir slaveni, taču ļaudis sabrauc tikai divos trijos no tiem. Mēs ejam uz pārējiem — tiem, kur pusdienlaikā ielas ir tukšas, jo visi ir mājās pie galda.
Ēdiens, ko ēd vietējie
Vakariņas nav viesnīcas bufete. Salmorejo, kalnu šķiņķis, olīveļļa no dzirnavām aiz kalna, siers no ciemata otrā gala un vīns, ko krogā lej no mucas, nevis piedāvā kartē.
Viss notiek latviski
Nekur nav jāmeklē vārdi svešvalodā — ne krogā, ne autobusā, ne reģistratūrā, ja gadās sastiepta potīte. Es runāju, tulkoju un nokārtoju. Tev jādomā tikai par to, kur likt nākamo soli.
Bez grafika, kas jāizpilda
Ja kāds rīts izrādās tāds, ka gribas vēl vienu kafiju un pusstundu ilgāku sēdēšanu laukumā, mēs to atļaujamies. Maršruts ir ietvars, nevis pienākums.
Kā izskatās dienas
Šis ir dienu ritms, nevis stundu grafiks. Precīza secība, ciematu nosaukumi un taku garumi tiks apstiprināti tuvāk {{DATUMI}}, jo daudz ko izšķir laikapstākļi un tas, kā grupa jūtas. Pamats paliek nemainīgs: ejam no rīta, atpūšamies pēcpusdienas karstumā, vakariņojam kopā.
1. diena
Ierašanās un pirmais vakars
Satiekamies {{SAKUMA_PUNKTS}} un kopā dodamies uz mūsu bāzi kalnos. Īsa pastaiga, lai kājas atgūtos pēc lidojuma, tad iepazīšanās un garas, nesteidzīgas vakariņas. Pārrunājam nedēļu, apavus un to, kas kuru satrauc.
2. diena
Pirmā taka un skats uz ieleju
Mierīgs sākums pa pazīstamu taku gar terasēm un olīvkokiem. Uzejam līdz vietai, no kuras redzama visa ieleja un rīt gaidāmais maršruts. Pēcpusdienā laiks izpētīt ciematu un pierast pie ritma.
3. diena
Baltais ciemats un tirgus rīts
Ejam uz kaimiņu ciematu pa veco ceļu, pa kuru agrāk gāja ar mūļiem. Tirgus laukumā pusdienojam ar to, kas nopirkts pa ceļam. Atpakaļ ejam pa citu taku, lai neredzētu to pašu divreiz.
4. diena
Garākā diena
Vienīgā diena, kurā izejam agri un ejam ilgāk. Kāpiens ir vienmērīgs, nevis stāvs, un augšā mūs gaida ēna un pusdienas. Kam šī diena šķiet par garu, ir sagatavots īsāks variants ar transportu daļā ceļa.
5. diena
Ūdens, ēna un lēnāks temps
Pēc garās dienas ejam pa upes ieleju, kur ir vēsāks un mazāk kāpumu. Šī ir diena, kad kājas atpūšas, bet acis ne — ūdens, klintis un vecās dzirnavas, kas jau simts gadus nekur nesteidzas.
6. diena
Olīveļļa, vīns un vietējais galds
Īsāks gājiens un pēc tam ciemošanās pie cilvēkiem, kuri šeit ražo — olīveļļas dzirnavas vai neliela vīna saimniecība. Vakarā kopīgas noslēguma vakariņas ar visu, ko nedēļas laikā esam iemīlējuši.
7. diena
Pēdējais rīts un atvadas
Nesteidzīgas brokastis, pēdējā īsā pastaiga tiem, kas grib, un transports atpakaļ uz {{SAKUMA_PUNKTS}}. Lidojumus plāno tā, lai šī diena nav jāsāk pirms gaismas.
Kas iekļauts cenā
Iekļauts
- Naktsmītne visas ceļojuma naktis nelielā ģimenes viesnīcā kalnos
- Brokastis katru dienu un lielākā daļa vakariņu, ieskaitot noslēguma vakariņas
- Visi gājieni manā pavadībā, dažās dienās kopā ar vietējo gidu
- Transports no un uz {{SAKUMA_PUNKTS}}, kā arī pārbraucieni uz taku sākumiem
- Ieejas maksas vietās, kuras apmeklējam kopā
- Ūdens un uzkodas takā
- Sarunas un praktiskie padomi pirms brauciena — par apaviem, mugursomu, lidojumiem un visu pārējo
Nav iekļauts
- Lidojumi uz Spāniju un atpakaļ
- Ceļojuma apdrošināšana, kas ir obligāta visiem dalībniekiem
- Pusdienas gājienu dienās un dažas vakariņas, kad katrs izvēlas pats
- Dzērieni ārpus kopīgajām maltītēm, suvenīri un personīgie izdevumi
- Piemaksa par vienvietīgu numuru — pastāstīšu tās apmēru, atbildot uz pieteikumu
- Individuālas papildu naktis pirms vai pēc ceļojuma, ja gribi palikt ilgāk
Kam šis ceļojums ir domāts
Šis ir ceļojums cilvēkiem, kuri labprāt paiet kārtīgu gabalu, bet nemēra to ar pulksteni. Lielākā daļa dalībnieku ir vecumā no trīsdesmit pieciem līdz sešdesmit pieciem gadiem, brauc vieni vai pārī, un vienīgais, kas viņus vieno, ir vēlme redzēt vietu no iekšpuses, nevis no autobusa loga.
- Tu vari nesteidzoties noiet 10–15 km pa nelīdzenu taku un nākamajā dienā to atkārtot
- Tev nav svarīgi, kurš pirmais uzkāpj kalnā
- Tev patīk sarunas ar cilvēkiem, kurus vēl nepazīsti, bet nav vajadzīga pastāvīga izklaide
- Tu labprātāk vakariņo vienā vietā trīs stundas nekā apskati trīs vietas vienā stundā
- Tu esi gatava vai gatavs dzīvot vienkāršā, tīrā kalnu viesnīcā, nevis piecu zvaigžņu kūrortā
- Šis nav piemērots ceļojums maziem bērniem, kā arī tiem, kam pat lēna kāpšana pa nelīdzenu taku sagādā grūtības
Praktiskā informācija
| Datumi | {{DATUMI}} |
|---|---|
| Ilgums | {{ILGUMS}} |
| Vietu skaits | 10 dalībnieki, ieskaitot pārus |
| Cena | {{CENA}} vienam cilvēkam |
| Sākums un beigas | {{SAKUMA_PUNKTS}} |
| Ejamais attālums | Vidēji 10–15 km dienā, ar pauzēm un bez skriešanas |
| Kāpumi | Parasti 200–500 m dienā, vienmērīgi un pa takām, nevis klintīs |
| Naktsmītne | Neliela ģimenes viesnīca kalnos; divvietīgi numuri, vienvietīgs par piemaksu |
| Grupas valoda | Latviešu |
| Vadītāja | Inga, kura Andalūzijā dzīvo un šos maršrutus izstaigājusi pati |
| Pieteikšanās | Ar anketu šajā lapā; atbildu personīgi, parasti trīs darba dienu laikā |
| Maksājumi | Šajā lapā nekas nav jāmaksā. Par samaksu runājam tikai tad, kad vieta ir apstiprināta |
Kas es esmu
Mani sauc Inga. Es esmu no Latvijas un jau vairākus gadus dzīvoju Andalūzijā — vispirms tāpēc, ka tā sanāca, un tagad tāpēc, ka negribu prom. Šīs takas es neatradu internetā. Es tās izstaigāju pati, bieži nepareizi, dažreiz karstumā un reizēm ar vietējo ganu, kurš pusceļā parādīja īsāko ceļu.
Es neesmu tūrisma aģentūra, un man nav biroja. Ir viens ceļojums, viena maza grupa un viens cilvēks, kurš par visu atbild — es. Tas nozīmē, ka pieteikumus izlasu es pati, uz jautājumiem atbildu es pati, un, ja ceļā kaut kas notiek, arī to risinu es.
Man šķiet, ka desmit cilvēki ir tieši tas skaitlis, pie kura nedēļa vēl ir kopīga. Vienpadsmit jau ir grupa, kas dalās divās daļās. Tāpēc vietu ir desmit, un tāpēc es vēlos zināt, kas piesakās.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc tikai desmit vietas?
Tāpēc, ka lielāka grupa būtu cits ceļojums. Desmit cilvēki ietilpst vienā galdā, vienā mazā viesnīcā un vienā sarunā. Uz šaurām takām lielāka grupa izstiepjas garā rindā, ciematu krogos vairs nav vietas visiem kopā, un vadītājam paliek laiks tikai organizēšanai, nevis cilvēkiem. Desmit ir robeža, aiz kuras zūd tieši tas, kā dēļ šo ceļojumu vispār rīkoju.
Cik labai fiziskajai formai jābūt?
Vidējai, ne sportiskai. Ja tu vari nesteidzoties noiet 10–15 km pa nelīdzenu taku, tikt galā ar vienmērīgu 300–500 m kāpumu un nākamajā rītā atkal iet, ar to pietiek. Mēs ejam grupas lēnākajā tempā, ar regulārām pauzēm, un karstākajās stundās neejam vispār. Tehnisku alpīnisma posmu nav. Ja neesi drošs par savu formu, uzraksti to anketā — es godīgi pateikšu, vai šis ceļojums tev derēs.
Kas notiek pēc tam, kad esmu nosūtījis pieteikumu?
Pieteikums nonāk pie manis, un es to izlasu pati — nevis automātiska sistēma. Parasti trīs darba dienu laikā atbildu ar e-pastu. Ja šķiet, ka ceļojums tev der, mēs sarunājam telefonsarunu vai video zvanu, lai varam parunāt un abi saprastu, vai viss sakrīt. Tikai pēc tās sarunas es piedāvāju vietu grupā un izstāstu, kā notiek samaksa.
Vai varu pieteikties viens pats? Un vai varam pieteikties pārī?
Var abējādi. Puse dalībnieku parasti brauc vieni, un neviens šeit nejūtas lieks — tas ir mazas grupas galvenais ieguvums. Ja brauc viens, tev tiks piedāvāts kopīgs numurs ar citu tāda paša dzimuma dalībnieku vai vienvietīgs numurs par piemaksu. Ja piesakāties pārī vai kopā ar draudzeni, aizpildiet vienu anketu un norādiet, ka esat divi. Vietu skaitu rēķinu no visiem desmit, tāpēc pāris aizņem divas.
Kas notiek, ja visas vietas jau ir aizņemtas?
Piesakies tik un tā. Es veidoju gaidīšanas sarakstu, un vietas mēdz atbrīvoties — plāni mainās biežāk, nekā domā. Ja neviena vieta neatbrīvojas, es tev pati paziņoju, tiklīdz ir zināmi nākamā brauciena datumi, un cilvēki no gaidīšanas saraksta uzzina pirmie, pirms kaut kas parādās šajā lapā.
Vai pieteikums nozīmē, ka esmu rezervējis vietu, un vai man tagad jāmaksā?
Nē un nē. Anketa ir pieteikums, nevis rezervācija, un šajā lapā nekas nav jāmaksā — te vispār nav maksāšanas iespējas. Pieteikums tev neuzliek nekādas saistības. Vieta grupā ir tava tikai tad, kad esam sarunājušies un es to esmu apstiprinājusi rakstiski.
Kas man vajadzīgs līdzi?
Iestaigāti gājienu apavi ar labu zoli, neliela dienas mugursoma, cepure, saules aizsargkrēms un ūdens pudele. Nekādu tehnisku ekipējumu, nūjas pēc izvēles. Pirms brauciena visiem nosūtu detalizētu sarakstu, un, ja neesi drošs par apaviem, atsūti man to fotogrāfiju — esmu to darījusi jau daudzas reizes.
Cik karsts būs, un ko darīsim, ja laiks būs slikts?
Kalnos ir vēsāks nekā piekrastē, un dienas plānojam tā, lai galvenais gājiens notiek no rīta, bet karstākās stundas paliek ēnai un pusdienām. Lietus Andalūzijā nav bieža parādība, taču gadās. Tādā gadījumā mēs neejam pa slidenām klintīm, bet nomainām maršrutu — parasti uz kaut ko īsāku, zemāku un ar labāku krogu galā.
Pieteikties dalībai
Aizpildi anketu, un es to izlasīšu personīgi. Tā nav rezervācijas poga un tā neuzliek nekādas saistības — vispirms mēs vienkārši sarunājamies un abi saprotam, vai šis ceļojums tev ir īstais.